Kas ir darbaholisms?

Ar vien biežāk nākas dzirdēt par tādu fenomenu kā darbaholisms jeb atkarība no darba. No nosaukuma jau var noprast, ka darbaholiķi ir cilvēki, kas strādā vairāk nekā vajadzētu, tomēr ne visi darbaholiķi ir vienādi un ne vienmēr aizrautība darbā noved pie vienāda rezultāta. Papētīsim sīkāk, kas īsti ir darbaholisms un kā tas var ietekmēt dzīvi kopumā?

Vispirms jāizšķir divi pamata gadījumi – labais darbaholisms un sliktais. Labais darbaholisms ir tad, ja cilvēks strādā daudz tāpēc, ka vienkārši mīl savu darbu. Šie cilvēki nereti pat nepamana kā paiet laiks strādājot, jo dara to ar lielu aizrautību un degsmi. Ir ļoti labi, ja cilvēks mīl savu darbu, jo tad viņš savu dzīvi var aizvadīt laimīgas un apmierināts, diemžēl arī labajam darbaholismam var atrast negatīvas iezīmes. Kā jau jebkura atkarība, tā tomēr padara cilvēku pārņemtu. Var gadīties, ka vairs nepietiek laika nekam citam un no tā cieš draugi un ģimene. Arī sevi cilvēks var atstāt novārtā, tāpēc arī tad, ja strādājat pārāk daudz, jo mīlat savu darbu, ir jāpiedomā pie tā, kā tas jūs ietekmē. Kamēr vien varat kontrolēt savu dzīvi, viss ir kārtībā.

Otrs gadījums ir sliktais darbaholisms. Tam izšķir vairākus apakš veidus. Viens no tipiskākajiem ir tiekšanās pēc atzinības un paaugstinājuma. Daudzi darbaholiķi vienkārši vēlas izcelties un panākt, ka tiek novērtēti, taču, diemžēl, pārlieku liela centība nereti ne vien nepalīdz sasniegt šādus mērķus, bet pat tiem traucē. Darba devēji tikai izmanto darbaholiķus, jo viņiem tas ir izdevīgi, turklāt, kāpēc gan viņi jūs paaugstinātu amatā darbiniekus, kas lieliski veic savu esošo darbu un cenšas pierādīt sevi kā vien māk? Šādā gadījumā cilvēks pārlieku aizraujas ar darbu, kaut gan to nemaz nevēlas. Tas rada daudz problēmu, jo dzīvei pamazām zūd jēga un darbs rada dusmas un negatīvismu. To noteikti nedrīkst pieļaut un ir jācenšas sev iestāstīt, ka papildus darbs tāpat ne pie kā laba nenovedīs.

Vēl darbaholiķi nereti aizraujas ar strādāšanu tāpēc, ka mājās un privātajā dzīvē jūtas nelaimīgi. Viņi ar darbu cenšas novērst domas no visa pārējā. Darbs patiešām var aizgaiņāt sliktas domas un uz brīdi likt aizmirsties, bet tas der tikai īstermiņā. Piemēram, ja sērojat vai jums dzīvē vienkārši ir smags periods, tas var būt īslaicīgs glābiņā, taču ilgtermiņā tas problēmas neatrisina. Ja jums ir nopietnas problēmas privātajā dzīvē, tās ir jācenšas risināt, nevis vienkārši ignorēt, nododoties darbam.

Trešais gadījums ir cilvēki, kas cenšas sevi realizēt darbā, jo viņiem nav dzīve ārpus tā. Kolēģi ir viņu vienīgie draugi, darba pasākumi ir vienīgās izklaides un darbs vienīgā vieta, kur viņi var socializēties. Nav nekas slikts, par draugiem izvēlēties kolēģus, taču ir jābūt dzīvei arī ārpus darba. Socializējieties un meklējiet sev kompāniju ārpus darba sienām. Darbs nav izklaide un pavadīt daudz laika darbā nav labi. Ir jāprot realizēt sevi visās dzīves sfērās, ne tikai profesionālajā jomā.

Vairāk par darbaholismu raksta casinopt24 portugal.

Autortiesību pārkāpēju sodīšana

Autortiesības aptver ļoti plašu sfēru un dažādus darbus, līdz ar to vienmēr var rasties pārpratumi vai dažādas nepatīkamas situācijas. Viens no galvenajiem aspektiem ir izprast to, ka jebkādi autortiesību pārkāpumi ir tāpat sodāmi kā jebkuri citi Latvijas un starptautisko likumu pārkāpumi.

Izvērtējot situāciju, var secināt, ka Latvijas valstī un likumos būtu nepieciešams veikt dažādus pasākumus un grozījumus. Viens no tiem ir grozījumi Latvijas Republikas (LR) Krimināllikuma 148. pantā. Tajā ir noteiktas sankcijas pret likumi pārkāpējiem, bet ir nepieciešams papildus paredzēt arī obligātu mantas konfiskāciju, lai pastiprinātu soda smagumu. Tas būtu labs risinājums, kas liktu cilvēkiem aizdomāties par aizsargātu darbu izmantošanu. Bet šis pasākums darbosies pie noteikumiem, ja tiks pārstrādāts vispirms civillikums, kas attiecās uz trešās personas īpašumu.

Sakarā ar to, ka Eiropas valstīs kontrafakto ražojumu dēļ slavenu preču zīmju produktu ražotāji cieš miljoniem ASV dolāru lielus zaudējumus, Latvijā būtu nepieciešams intensīvāks kontrolējošo institūciju darbs. Tāpat svarīgs būtu arī kvalitatīvāk sagatavoti darbinieki, kas to varētu kontrolēt un atklāt pārkāpumus. Tātad trūkst datorspeciālistu, vispirms ir nepieciešams apmācīt, jāpalielina darbinieku skaits, līdz ar to ir jāatliek finansiālie līdzekļi no valsts budžeta.

Nepieciešams panākt normatīvo aktu vienveidīgu piemērošanu, lai novēršanas un apkarošanas pasākumi darbotos maksimāli efektīvi. Ir jābūt labai sadarbībai savā starpā starp institūcijām (BSA, AKKA/LAA, Ekonomikas policiju utt.). Institūcijas, kas atbildīgas par licenču izsniegšanu, tām varētu dot pilnvaru palielināšanu.

Tāpat var runāt arī par pašu konkrētāko likumu, kas ir pieņemts attiecībā uz autortiesībām – “Par autortiesībām” Tam Latvijā šobrīd nav pietiekami funkcionējoša mehānisma, kas būtu spējīgs pilnībā īstenot likuma normas dabā saskaņā ar to, ka kontroli veic vairākas institūcijas, nepieciešams veikt šo institūciju kontroles darba koordināciju. Tātad likums nedarbojas reāli un nav leģitīms, jo sabiedrība to neatzīst, neizprot, jo joprojām pastāv uzskats, ka māksla ir visas tautas īpašums, bet šobrīd – fiziskai personai. Līdz ar to ir daudz iemeslu un risinājumu, kas ir jāpieņem, lai mainītu situāciju dažādos Latvijas slāņos. Sevišķi daudz tas attiecas tieši uz jauno paaudzi, kuru vidū ikdienā bieži vien var novērot dažādu darbu autortiesību pārkāpumus. Līdz ar to ir skaidrs, ka vēl ir tāls ceļš, lai raisītu izpratni visā sabiedrībā. Daudziem autortiesības pat ir neizprotams termins, jo viņi uzskata, ka ja kaut kas ir pieejams internetā vai citviet, viņš vai viņa ir tiesīgs izmantot to dažādos veidos, tajā skaitā arī izplatīt tālāk. Līdz ar to veidojas milzu zaudējumi ne tikai filmu veidotāju jomā, bet arī saistībā ar rakstniecību, mākslu u.c., kam pastāvēt bez finansēm ir diezgan sarežģīti. Tāpat paši autori var likties nenovērtēti pat, ja to darbus lasa daudzi, jo labi vārdi vien to nepierāda un nepamato. Tas attiecas arī uz vienkāršu cieņas izrādīšanu. Iegūt licenci nemaz nav grūti, jo ir nepieciešams tikai veikt noteiktu maksājumu, kas tad arī sasniedz pašu autoru vai ar to saistītos cilvēkus, institūcijas u.c. Pārkāpumu kontrolei ir jāizvērtē daudzi aspekti, lai sasniegtu labākus rezultātus.

Informāciju sagatavojusi mājaslapa alfakasino.com.

Ar autortiesībām aizsargātu darbu izmantošanas veidi

To, kā tiek izmantoti autoru dari, ir daļēji izskaidrots Autortiesību likuma 1. nodaļā, kā arī it kā iešifrēti autora mantiskajās tiesībās. Ir svarīgi par tām zināt un pareizi izmantot, lai nerastos pārpratumi saistībā ar autoru darbu izmantošanu, kas ir aizsargāti ar autortiesībām. Tomēr, tiklīdz ir iegūtas tiesības izmantot darbu, ar to var rīkoties diezgan brīvi un pat gūt ienākumus.

Autora darbu var izmantot jebkurai tā publiskošanai: darbu var publicēt, daudzus darbu veidus var publiski izpildīt, vizuālos (tajā skaitā – tēlotājas mākslas, darbi, kas saistīti ar fotografēšanu) u.c. darbus var demonstrēt, reproducēt ar dažādiem paņēmieniem un uz un ar dažādiem materiāliem, raidīt, retranslēt kabeļtelevīziju programmās (attiecībā uz audio un video darbiem), darbus vai to kopijas var iznomāt vai publiski patapināt, darbus var tulkot, kā arī aranžēt, pārveidot kā drāmu, pārveidot ekrānam skatāmā formātā vai citādi pārveidot no viena veida darba cita veida vai citas formas darbā. Katrs no nosauktajiem ir atsevišķs un cits darba izmantojuma veids. Autoram ir ekskluzīvas jeb izņēmuma tiesības uz savu darbu izmantošanu jebkurā veidā (atskaitot autortiesību izņēmumus), t.i. – tikai un vienīgi autoram, komunicējoties ar publiku, ir sava darba izmantošanas tiesības jebkurā darba izmantošanas veidā un tikai autortiesību īpašnieks, kas visbiežāk ir tieši autors, var dot atļauju jeb licenci darba izmantošanai. Ja ir iegūta atļauja izmantot darbu, tas var viegli pārvērsties citā formātā un pat iegūt jaunu “balsi”, piemēram, ekranizējot Šekspīra vai kāda latviešu rakstnieka darbus, lai tas būtu skatāms nevis tikai lasāms. Tādā veidā ir iespējams arī piesaistīt daudz vairāk cilvēku un tie noteikti būs vairāk ieinteresēti arī pārstrādātā darba versijā, piešķirot tam jaunu elpu un līdz ar to sniedzot iespēju darbam sekot līdzi laikam. Ir zināms, ka laikam ejot mainās ne tikai valoda, bet arī dažādi citi aspekti, ieskaitot tehnoloģijas un personiskos uzskatus. Līdz ar to ir svarīgi atrast lielisku risinājumu, lai darbs šķistu aktuāls un arī problēmas joprojām liktos kā problēmas. Viens no piemēriem varētu būt tas, ka daudzi cilvēki agrākos laikos strādāja lauku darbus un palika vienviet visu savu mūžu, bet mūsdienu versijā tas var likties nedaudz garlaicīgi, jo cilvēkiem patīk sensācijas un negaidīti pavērsieni. Jāatceras arī par to, ka ir vērts pakonsultēties ar pašu oriģināldarba autoru, izprotot, vai viņam vai viņai vispār patīk šāda ideja kā tiks pārveidots darbs. Ne visos gadījumos autori ir atbilstoši un pēc tam var rasties arī legālas problēmas, ja pārveidotais darbs tiks atzīts par kaut kādā veidā nederīgu vai problemātisku. Tas ir tikai viens no risinājumiem. Ir iespējams atrast arī dažādus citus risinājumus (par to vairāk raksta portāls acasino), kas noteikti ļaus katram iegūt vajadzīgo risinājumu, kas apmierinās katru iesaistīto pusi.

Aizsargātus darbus ir iespējams legāli izmantot un atļauju nav nemaz tik grūti iegūt. Ir tikai nepieciešams ieguldīt pašu autoru samaksai un līdz ar to noteikti nebūs problēmu atrast un izmantot dažādus darbus savām vajadzībām bez nepieciešamības pārkāpt likumu.

Norāde uz autortiesībām

Autortiesības ir ļoti svarīgs katra autora darba piederības apliecinājums. Tās attiecas arī uz nepabeigtu darbu. Būtībā tas nozīmē to, ka katrs nevar izmantot šo darbu par savu vai izplatīt bez atlīdzības sniegšanas autoram vai arī informēšanas. Tāpat tiek izsniegta speciāla atļauja, kas ļauj brīvi rīkoties, bet kā pašiem cilvēkiem zināt, kuri tieši darbi ir aizsargāti? Tas nemaz nav tik grūti.

Parasti paši autori norāda ar pamanāmām zīmē, ka darbs ir aizsargāts. Lai paustu to, ka darbs ir aizsargāts, pašam autoram nav jāreģistrējas vai jāveic kāda cita formalitāšu ievērošana. Parasti jebko, kas tiek izmantots, lai vizuāli parādītu autora autortiesības, sauc par aizsardzības zīmi. To var novietot jebkur. Galvenais ir tas, lai tā būtu redzama. Vistipiskākais variants ir burts “C” aplītī, kas izskatās kā “©”. Pēc tā seko autora vai autoru vārds vai nosaukums un publicēšanas gads. Tādā veidā ir iespējams arī gandrīz nepārprotami izprast, cik ilgi vēl darbs būs aizsargāts, lai būtu vieglāk arī izšķirties par speciālas atļaujas saņemšanu, ja noteikti ir nepieciešams izmantot darbu tuvāko gadu laikā. Daudzi padara atpazīstamības zīmes daudz vienkāršākas kā logo ar vārda vai uzvārda iniciāļiem vai pat neminot savu vārdu. Tas nenozīmē, ka tiesībām ir vājāks spēks, bet dažreiz var rasties pārpratumi, jo bieži vien uz attēliem atrodas dažādi uzraksti, kam nav nekāda sakara ar identitāti vai radīšanas gadu. Katrs darbs var tikt uztverts kā mākslas darbs, līdz ar to ir var būt papildus ļoti radoši risinājumi. Tomēr lielākoties cilvēki paši saprot to, ka pat ja darbs ir brīvi pieejams, gan jau tam ir autortiesības un kāds ir ieguvis tiesības to izplatīt. Pretējā gadījumā tā ir pretlikumīga darbība. Ir svarīgi, lai katrs izprastu vairāk par autortiesībām un uz kādiem darbiem tas attiecas, jo tas nav uz visu, piemēram, karogs vai formulas nav apliktas ar autortiesībām. Lai gan var manīt, ka bieži vien daudz kur tiek rakstīti arī dažādu formulu autori, tas nenozīmē, ka tiem ir tiesības uz tām. Cilvēki var izmantot dažādas formulas, lai iegūtu jaunas zināšanas vai vienkārši attīstītos. Pretējā gadījumā viss process ir apgrūtināts. Vairāk par to iespējams izlasīt šeit: http://kazinopro.gr. Tāpat skaidru autortiesību gadījumā ir iespējams izprast, kam tieši pienākas atlīdzība, bet ja autors ir miris vai arī to darbu izmanto neskaitāms cilvēku skaits ikdienā, ir neiespējami kontrolēt to. Līdz ar to ir svarīgi sīkāk izprast dažādus noteikumus par autortiesībām un to norādēm. Ir iespējams, ka katra institūcija savas tiesības norāda daudz savādāk. Tām ir tiesības darīt pēc saviem ieskatiem, ja vien tas atbilst autoratlīdzības likumam u.c. noteikumiem. Tik un tā autoriem ir daudz iespēju un risinājumu, lai apzīmētu savu darbu, neatkarīgi no tā lieluma, vērtības, formāta u.c. Katrā formātā norādes gan var atšķirties, piemēram, radio tas varētu būt vārdisks apzīmējums, kas ir dzirdams visiem, bet uz papīra tas parādās rakstiskā veidā. Tāpat arī laikam mainoties, mainās arī dažādas norādes un arī novirzes no normām, līdz ar to ir katram pašam jāseko līdzi un jāizjūt atbildība pret dažādiem darbiem un to autoriem, kā arī autoriem ir jāspēj darboties tā, lai aizsargātu savas tiesības.