Nauda Turcijā

Kad dodamies uz ārzemēm, tad viena no lietām, par kuru ir jāievāc informācija ir vietējā valūta. Protams, mūsdienās daudzās vietās var norēķināties ar bankas karti, taču bieži vien, norēķinoties ārzemēs ar maksājumu karti, par to ir jāmaksā komisijas nauda – un bieži vien tā ir pārāk liela, lai būtu izdevīgi šādā veidā norēķināties. Protams, Eiropas Savienības robežās varbūt nav tik traki, taču aizbraucot kur tālāk, būs pavisam citas bankas (notre site web). Tāpēc parasti cilvēki pirms došanās uz ārvalstīm samaina eiro pret vietējo valūtu (ja, protams, nedodas uz valsti, kur arī ir eiro). Turcija šajā gadījumā ir visai īpatnēja valsts, jo tur var norēķināties ar divām valūtām. Pie tam, Turcija ir visai populārs galamērķis, vismaz Latvijas iedzīvotāju vidū. Varbūt tas ir saules un gardā ēdiena dēļ, taču ļoti daudzi latvieši kaut vienu reizi ir pabijuši šajā valstī. Turklāt, uz Turciju cilvēki nedodas tikai tāpēc, lai zvilnētu kūrortos ar all-inclusive piedāvājumu. Turcijā ir vairākas vietas, kuras ir vērts apmeklēt, piemēram, kāds no pasaules brīnumiem – Artemīdas templis vai Halikarnāsas mauzolejs. Protams, var apvienot patīkamo ar lietderīgo un gan apmeklēt kādas apskates vietas, gan zvilnēt pie viesnīcas baseina. Taču jautājums joprojām paliek atklāts – kādu tad naudas vienību labāk ņemt līdzi uz Turciju? Viena no valūtām, kas Turcijā darbojas ir lira – Turcijas oficiālā naudas vienība kopš 2009.gada. 1 lirā ir 100 kuruši – kuruši ir kas līdzīgs eiro centiem. Ar turku lirām ir jābūt uzmanīgam, jo 1 liras un 50 kurušu monētas ir ārkārtīgi līdzīgas 1 eiro un 2 eiro monētām, tāpēc ir diezgan viegli tās sajaukt. Tāpēc pārliecinies, ka esi savas eiro monētas nolicis citā maciņā vai atstājis mājās – lai tās nejauši nesajauktu pats vai tava ome. Ne tikai valūta ir svarīga, bet arī tās kurss. Principā ir jāizdomā kāda metode, lai būtu vieglāk pārrēķināt vietējās cenas sev saprotamā valūtā – lai reāli būtu skaidrs cik kas maksā, un nebūtu par kaut ko jāpārmaksā. Visiem ir labi zināms, ka Turcijā (it īpaši tirgū) visiem ļoti patīk kaulēties. Tāpēc, ja nemācēsi pārrēķināt valūtu, tad vari kaut ko nopirkt par pārāk dārgu cenu. Protams, vari arī paļauties uz modernajām tehnoloģijām un izmantot kādu valūtu kalkulatoru, lai visi aprēķini būtu daudz precīzāki. Jo ne visas valūtas ir tik viegli pārrēķināt. Ir viegli, ja ir jāizdala vai jāpareizina ar 2 vai 3, taču, ja jāreizina ar 0,6 vai 3,4, tad tā uzreiz galvā to nemaz tik viegli nevar izdarīt (comparatif aspirateur sans sac). Protams, arī ārzemju nauda var būt viltota, un tā kā šo naudu mēs tik labi nepazīstam, tad ir ļoti jāuzmanās vai nesaņemam viltotas banknotes. Arī ar dažādām valūtu pretviltošanas pazīmēm ir iespējams iepazīties internetā (vēlams to izdarīt pirms ceļojuma). Protams, Turcijā ir arī iespējams norēķināties ar ASV dolāriem. To gan var izdarīt lielajās pilsētās, kas ir orientētas tieši uz tūrismu. Ja dodies kādā braucienā pa tāliem un maziem ciematiem, tad labāk paņemt līdzi liras, jo varbūt nevarēs norēķināties ne ar bankas karti, ne dolāriem. Taču parasti jau tā neviens apkārt pa nekurieni nebraukā. Pēdējos gados ir vietas, kur var norēķināties arī ar eiro. Taču jārēķinās ar to, ka cenas citās valūtās var nebūt ar to draudzīgāko maiņas kursu.

Ko nedarīt meklējot darbu

Lielākā daļa pieaugušo ir saskārusies ar darba meklēšanu. Katram iet kā nu kuram. Daži atrod darbu ļoti ātri, pat ilgi nemeklējot, citus iekārto darbā kādi draugi vai radi, savukārt citi ilgi un dikti meklē darbu, bet nekādi nevar atrast. Katrs gadījums gan ir diezgan individuāls, taču ir vairākas lietas, ko nevajag darīt (nav ieteicams darīt), lai atrastu darbu (robot aspirapolvere e lavapavimenti). Vispirms nevajadzētu sevi pārvērtēt. Nevajag pieteikties uz tādiem amatiem, uz kuriem tevi nu noteikti nepieņems. Nevajag mērķēt, piemēram, uz nodaļas vadītāja vietu, ja pats esi tikko kā beidzis studijas. Ir tomēr reāli jāapzinās savas iespējas. Ja pašam to izdarīt ir grūti, tad jāpalūdz, lai kāds draugs palīdz un arī reāli pasaka uz ko aptuveni vari cerēt. Ja sevi nepārvērtēsi, tad arī saņemsi daudz vairāk aicinājumus uz interviju. Atraidījumi nekad nav patīkami, tāpēc, ja sūtīsi pieteikumus uz nepiemērotām vietām, tad tādus saņemsi visai bieži, un tas ietekmēs tavu pašapziņu un pārliecību par sevi – tas noteikti nav vajadzīgs. Nevajadzētu arī sūtīt pieteikumus visām vakancēm pēc kārtas. Kvantitāte nav tas labākais veids – ar domu, ka gan jau kāds no 50 atbildēs. Šādā situācijā var sanākt nesmuki, jo tā kā būsi nosūtījis ļoti daudz pieteikumu, tad vari nemaz neatcerēties, uz ko esi pieteicies, kad kāds piezvanīs un aicinās uz interviju. Sūtot pieteikumus, nevajag sūtīt copy-paste variantus, t.i., jāpārlasa viss, ko esi uzrakstījis. Turklāt, katrai motivācijas vēstulei ir jāattiecas uz konkrēto vakanci, tāpēc nedrīkst vienu un to pašu vēstuli sūtīt vairākiem uzņēmumiem. Noteikti nevajag CV rakstīt visu, ko esi apguvis, un kur esi strādājis – dažreiz pārāk daudz informācijas var nākt par sliktu. Un, protams, nevajag arī rakstīt maldinošu informāciju, ar domu, ka gan jau to tāpat neviens nepārbaudīs vai tas nebūs darbā nepieciešams. Darba devējs to var pārbaudīt, vai arī darba gaitā pēkšņi var rasties vajadzība to pielietot. Un varbūt tieši šie meli bija tas iemesls kāpēc darba devējs tevi izvēlējās. Labāk tomēr šādi neriskēt, jo tā darot neko daudz iegūt nevar. Nesūti pieteikumu, to iepriekš nepārlasot vairākas reizes – obligāti jāpārbauda arī pareizrakstība un gramatika. Tādām lietām pievērš uzmanību, tāpēc ir jāmāk pareizi uzrakstīt vismaz pieteikuma vēstule, arī tad, ja pats darbs nebūs saistīts ar rakstīšanu – tas tāpat daudz ko par tevi pasaka. Ja esi uzaicināts ar interviju, tad neej uz to nesagatavojies (robot aspirapolvere). Darba intervijai vienmēr ir jāsagatavojas – tad būs lielākas izredzes dabūt darbu. Ir jāpalasa kaut nedaudz informācijas par uzņēmumu, kā arī vakanci, uz kuru piesakies. Protams, vajag arī izmēģināt atbildes uz iespējamiem jautājumiem. To vari pamēģināt kaut vai viens pats pie spoguļa vai arī paprasīt palīdzību kādam draugam. Nevajadzētu arī atteikties iet uz interviju, ja kādā citā vietā intervija it kā ir bijusi sekmīga. Varbūt tajā darbā tomēr izvēlēsies kādu citu, taču no citām intervijām jau būsi atteicies. Ja tomēr pirmajā vietā tevi pieņems, tad vienkārši būsi ieguvis darba interviju pieredzi, aizejot uz citām intervijām – arī šāda prasme var būt visai noderīga. Pieteikuma vēstulēs vai darba pārrunās nedrīksti būt pārāk familiārs – ir tomēr jāizturas lietišķi, ir jāievēro klasiskās uzvedības normas, un ģērbšanās stils. Protams, nedrīkst arī aizmirst būt sev pašam, kā arī mēģināt parādīt savu vērtību.

Finanšu attālinātā pārvaldīšana

Kaut kādas finanses ir ikvienam pieaugušam cilvēkam. Un tās arī kaut kādā veidā ir jāpārvalda. Protams, ne visi vienmēr rūpīgi seko līdzi savām finansēm vai tās plāno, bet tās pārvalda pilnīgi visi. Daudzi nemaz neiedomājas, ka agrāk taču tādas internetbankas nemaz nebija (ES). Agrāk visi finanšu darījumi bija jākārto personīgi ierodoties bankā. Šobrīd ir daudz dažādu iespēju – lielākoties tas ir iespējams tieši tehnoloģiju attīstības dēļ. Mūsdienās ikdiena bez internetbankas laikam nebūtu iedomājama. Caur to var izdarīt visu – gan maksāt rēķinus, gan iepirkties, gan pārskaitīt naudu citiem cilvēkiem. Turklāt, var ļoti ērti sekot līdzi saviem ieņēmumiem un izdevumiem, lai būtu vieglāk plānot savas finanses. Ja pirms kādiem 10 gadiem internetbanku lietojām tikai datoros, tad tagad to mierīgi var darīt arī telefonos. Protams, telefonā tas varbūt nav tik ērti kā datorā, taču ir tādi brīži, kad kaut ko ātri nepieciešams izdarīt, bet dators nav pieejams. Telefons tomēr ir mūsu sabiedrotais praktiski 24/7. Internetbanka, kas pieejama telefonos, gan vēl nav tieši tāda pati kā datorā (ja izvēlas tieši aplikāciju, nevis iet caur interneta pārlūkprogrammu), tai nav pilnīgi visas funkcijas. Taču, piemēram, pārbaudīt konta atlikumu caur telefonu ir ļoti ātri, ērti un vienkārši. Internetbankas izmantošana ir ļoti ērta, jo vari apmaksāt rēķinus kaut vai nakts vidū – tā darbojas visu diennakti. Taču joprojām diezgan daudzi cilvēki dodas uz banku vai pasta nodaļu, lai apmaksātu savus rēķinus. Lielākoties tie gan ir veci cilvēki, un iespējams, viņi vienkārši neprot rīkoties ar datoru, tāpēc vienkāršāk ir aiziet uz tuvāko pasta nodaļu. Ja šiem cilvēkiem nav īsti neviena radinieka, kurš pārzina datorus un varētu parādīt kā tas strādā, tad bankas piedāvā šādu pakalpojumu – ir iespējams parādīt un pastāstīt kā tas darāms. Turklāt, nav pat mājās nepieciešams dators vai interneta pieslēgums, lai to izdarītu. Pašās bankās arī ir pieejami datori, kur var viegli piekļūt internetbankai. Ja bankas filiāle nav turpat pie mājām, tad var doties, piemēram, uz vietējo bibliotēku – tur ir vairāki datori ar piekļuvi internetam. Turklāt, šo publisko datoru izmantošana ir bez maksas. Tādējādi neveidotos rindas, piemēram, pastā vai bankā un cilvēkiem, kuriem nepieciešams kāds pakalpojums, kuru var veikt tikai attiecīgi pastā vai bankā, nebūtu tik ilgi jāgaida rindā. Iespējams, ka laika gaitā tas mainīsies, un arvien vairāk cilvēku zinās kā izmantot datoru. Protams, arī piezvanot uz savu banku ir iespējams nokārtot dažādas lietas, taču ne pilnīgi visu. Daudziem cilvēkiem nepatīk zvanīt nepazīstamiem cilvēkiem, un viņi labāk izvēlētos, piemēram, rakstīt e-pastu, nevis zvanīt. Iespējams, ka tas ir viens no iemesliem, kāpēc salīdzinoši nesen ir parādījusies čata iespēja bankas mājaslapā. Tur iespējams uzdot sev interesējošu jautājumu, un konsultants uzreiz atbildēs. Tas patiesībā ir parocīgi, jo tad nav pašam jāmeklē informācija, jo iespējams vēlies tieši uzzināt kāda ir procentu likme vai kas tamlīdzīgs. Šādi ir daudz vienkāršāk, turklāt, nav nepieciešams nevienam zvanīt. Arī dažos bankomātos ir vairāk opciju nekā tikai izņemt vai ielikt naudu. Arī bankomātus var, piemēram, nomainīt kartes PIN kodu. Agrāk nemaz nebija iespējams šo kodu mainīt. Iespējams, ka pēc kāda laika varbūt arī bankomātos būs iespējams maksāt rēķinus vai pārskaitīt naudu – viss ir iespējams (plancha de ropa).

Kā apspēlēt spēļu automātu?

Spēļu automāti ir viena no vienkāršākajām azartspēļu formām. Tā ir patiesība, runājot par tīri manuālo spēles aspektu, bet automātu spēlei piemīt arī stratēģisks aspekts, kuru vairums spēlētāju neapzinās. Tādēļ, ka vairums spēlētāju nesaprot, kā uzvarēt, spēlējot spēļu automātu un tos spēlē tikai, lai labi pavadītu laiku, nelietojot nekādu stratēģiju, pastāv uzskats, ka tādas nemaz nav vajadzīgas, vai pat neeksistē. Neskatoties uz to, ka spēļu automāti ir skaļākās un spožākās iekārtas iekš kazino sienām, laimēt naudu pie tiem nav nemaz tik vienkārši. Jā, laime spēlē milzīgu lomu panākumu gūšanā un tie tiešām ir ieprogrammēti nest peļņu kazino ilgtermiņā, bet lietojot pareizu stratēģiju, ir iespējams gūt ievērojami lielākus laimestus. Ieteikumus sagatavojis portāls Tavs Kazino.

Vispirms ir nepieciešams gūt vismaz aptuvenu iespaidu par to, kā darbojas spēļu automāti. Katrs grieziens ir pilnībā nejaušs. Katrā izspēlē automāta programma izvēlas nejaušus simbolus katrai no slejām. Šo simbolu secība nav iepriekš ietekmējama, tādēļ katram griezienam ir pilnīgi vienādas iespējas uzgriezt laimestu. Iespēja laimēt lielākos laimestus spēļu automātos ir tuva nullei, bet nelieli laimesti, kādus piešķir par vienkāršākajām kombinācijām, tiek piešķirti itin bieži. Runājot vispārīgi, jo spēle ir vienkāršāka, jo izredzes uz laimestu ir zemākas. Turklāt, lai arī kādas nebūtu iespējas uzvarēt pie kāda spēļu automāta, pie citiem spēļu galdiem tās vienmēr būs augstākas.

Iespējams, paši pievilcīgākie spēļu automāti ir tie, kuri piedāvā augošu maksimālā džekpota summu. Šie laimesti aug ar katru nospēlēto partiju, kas nav uzgriezusi džekpotu. Tomēr, vairums tiešsaistes kazino, ir saslēguši kopā visas spēles, kuras piedāvā šādus laimestus. Tādēļ jūsu izredzes laimēt spēlējot šīs spēles ir krietni zemākas. Turklāt, tas neattiecas tikai uz milzīgajiem džekpotiem, bet arī uz nelielajiem laimestiem. Tādēļ ir ieteicams pretoties milzīgo laimestu vilinājumam un pieturēties spēlēm ar fiksētu maksimālo džekpotu. Patiesībā labāk ir izvairīties no lieliem maksimālajiem laimestiem vispārībā. Jo lielāks ir laimests, jo mazākas ir iespējas, ka spēļu automāts to uzgriezīs. Paši lielākie spēļu automātu piedāvātie laimesti, kādi ir pieejami smalkākajos kazino, vilina ar naudas summām, kādas savādāk ir iespējams laimēt tikai spēlējot loteriju. Tomēr arī izredzes tos laimēt ir aptuveni tādas pašas, kā laimēt loterijā – tik pat kā nekādas.

Spēļu automāti ar video ekrāniem ir pievilcīgāki un tos ir jautri spēlēt, bet tie piedāvā zemākas laimesta izredzes. Spēļu zāles īpašnieki labi apzinās, ka tieši šādas iekārtas visvairāk piesaista uzmanību un, ka tās tiks spēlētas neatkarīgi no tā, cik bieži tās iepriecinās spēlētāju ar laimestu, tādēļ tie var atļauties to pēc iespējas samazināt. Salīdzinot ar citiem spēļu automātiem, šīs iekārtas ir par veseliem 5% skopākas, kas ir daudz, ja esiet regulārs spēlētājs. Tomēr, ja jūsu mērķis ir tikai labi pavadīt laiku, spēlējot aizraujošākās spēles, tad šie automāti varētu būt jums paši piemērotākie.

Spēļu automāti nepiedāvā pašas ienesīgākās azartspēles. Ienesīgākas ir azartspēles internetā. Tomēr to vieglā lietošana un aizraujošais formāts gādā par vienu no visizklaidējošākajām azartspēļu pieredzēm, kāda ir sastopama starp kazino sienām. Tomēr, lai spēlējot automātus gūtu pēc iespējas lielākus laimestus, ir vērts ievērot augstāk minēto stratēģiju, kuras pamatā ir izpratne par to, kā darbojas spēļu automāti un kuras iekārtas biežāk uzgriež laimējošās kombinācijas.

Kazino izmantotie triki

Kazino un visu, kas saistīts ar azartspēlēm, uzrauga attiecīgās iestādes, tāpēc spēlētāji var būt droši, ka visas oficiālās spēļu zāles, kazino un arī tiešsaistes kazino darbojas saskaņā ar likumu un tieša krāpšanās tajos never notikt. Tomēr likums ir paredzēts tikai tam, lai pati spēle būtu godīga. Dažādus apstākļus kazino likums neregulē, līdz ar to, tiek izmantoti dažādi triki, kas liek spēlētājiem kazino un koyloxerides atstāt vairāk naudas, nekā gribētos. Kādi tad ir biežākie kazino izmantotie triki, lai gūtu lielāku peļņu.

Kazino nav logu un pulksteņu

Daudzi noteikti ir dzirdējuši par šo triku un tā patiešām ir taisnība – kazino nav nedz logu, nedz arī pulksteņu. Tas tiek darīts, lai it kā apstādinātu laiku. Kazino klienti nezina, cik ir pulkstenis un viņi pat nenojauš vai ir diena vai nakts, jo kazino strādā bez apstājas un tajā visu laiku ir tumšs. Tiek izmantots tikai mākslīgais apgaismojums. Tas klientiem liek zaudēt laika sajūtu un spēlēt vēl un vēl. Kazino tas, protams, nozīmē papildus ienākumus.

Kazino tiek piedāvāti bezmaksas dzērieni

Daudzi lielākie kazino piedāvā bezmaksas dzērienus visiem spēlētājiem. No vienas puses, tie kazino ir lieki izdevumi, taču no otras puses tas ir veids, kā piesaistīt spēlētājus un turklāt viņus padarīt iereibušus un neapdomīgus. Daudzi patiesībā uz kazino iet tieši pēc bezmaksas dzērieniem, jo tas ir šķietami izdevīgi, taču spēlētāji pat nepamana, kā nospēlē milzīgas naudas summas un par šiem dzērieniem “samaksā” ar uzviju. Alkohola ietekmē spēlētāji arī spēlē daudz bezatbildīgāk un neapdomīgi liek lielas likmes.

Kazino gaiteņi ir veidoti kā labirinti

Vēl viens triks ir kazino izkārtojums. Patiesībā, pat spēļu zālēs, nereti izkārtojums ir visai haotisks un mulsinošs. Tas tiek darīts ar noteiktu domu – spēlētājam nereti jāiziet cauri visam kazino, lai atrastu meklēto. Pa ceļam var gadīties ieraudzīt ko kārdinošu, kur atstāt savu naudu. Arī tualetes un restorāni parasti ir novietoti pašos kazino dziļākajos stūros, lai klientiem būtu jāmaldās apkārt pa kazino pēc iespējas ilgāk.

Spēļu automāti izvietoti arī viesnīcu gaiteņos

Kazino viesnīcās nereti spēļu automāti izvietoti ne tikai kazino zālēs, bet pa visu viesnīcu. Tas tiek darīts, lai pamudinātu spēlēt arī tos, kuru mērķis nav tieši azartspēles, bet gan vienkārša atpūta, šovi un izklaides. Patiesībā, piemēram, tūristi, kas apmeklē Lasvegasas kazino, nereti nemaz nedomā spēlēt, vai arī ir gatavi uzspēlēt vien uz dažiem dolāriem. Lai šādu tūristu būtu mazāk, kazino azartspēlēs burtiski uzspiež. Pastāv arī uzskats, ka šie automāti ir daudz “devīgāki”. Parasti tajos iespējams laimēt ļoti bieži, bet nelielas summas, lai ievilinātu viesnīcu viesus azartspēļu tīklos.

Ieslodzījumā sarakstīti ietekmīgi literatūras darbi

Cietuma literatūra ir atzīts literatūras žanrs. Varbūt sākotnēji, tas ir mazliet pārsteidzoši, pateicoties stigmai, kāda sabiedrībai ir pret cietumniekiem. Tomēr, mazliet padomājot, grāmatu rakstīšana ir ļoti laikietilpīgs process un pasaulē nav cilvēku, kuriem būtu mazāk iemeslu steigai, kā cietumnieki. Turklāt cilvēki, kas nonāk cietumos, parasti ir piedzīvojušu piesātinātu dzīvi que licuadora comprar en España, pat tad, ja vairāk pārdzīvotas negatīvas emocijas, nekā pozitīvās.

Jebkurš, rakstot moderno laiku vēsturi, sekodams pārāk tuvu patiesības papēžiem, tos aicina spert par saviem zobiem, šie vārdi pieder Valteram Railijam un, lai arī mūsdienu vēsturnieki tos neuztvertu ar atplestām rokām, viņa cietumā rakstītais un līdz galam nepabeigtais darbs Pasaules Vēsture, nenoliedzami ir literatūras šedevrs. Railijs apraksta vēsturi no cilvēces pirmsākumiem, līdz Trešajam Maķedonijas karam, 168. gadā pirms mūsu ēras. Grāmata ir vēl viens pierādījums tam, ka, lai arī cilvēka ķermenis ir ieslodzīts, tā prāts nepazīst sienas un restes. Railijs nevarēja pabeigt savu garadarbu, jo tika sodīts ar nāvi. Pirms soda izciešanas, viņš paspēja dalīties ar savām sevis mirstības pārdomām ar lasītājiem: Ak, tu elegantā, taisnā un varenā nāve… tu savelc kopā visu izpletušos varenību, visu lepnumu, nežēlību un ambīcijas, kādas cilvēks pazīst, un apraksti tās vien diviem vārdiem – šeit dus.

Marko Polo pameta Itāliju kopā ar savu tēvu un onkuli 1271. gadā un atgriezās 1295. Šajā laikā Polo apceļoja Tālos Austrumus, par kuriem tolaik zināja ļoti maz. Atgriežoties dzimtajā Dženovā, viņu sagūstīja varas iestādes un ieslodzīja cietumā. Atrodoties ieslodzījumā, viņš izstāstīja savus piedzīvojumus kameras biedram Rustičelo De Pizam, kurš tos pierakstīja dzirdēto un drīz Polo piedzīvojumu (este sitio web) kopijas izplatījās pa visu Eiropu. Gadsimtiem ilgi Polo liecības bija labākais apraksts par Tālajiem Austrumiem, kāds eiropiešiem bija pieejams. Lai gan Polo liecības varētu būt safabricētas, tās lietas, kuras vēsturniekiem ir izdevies pārbaudīt, atbilst patiesībai. Eiropiešu kontakts ar ķīniešiem pastāvēja arī pirms Polo ceļojuma, piemēram, Senā Roma uzturēja tirdzniecības ceļus ar Seno Ķīnu, bet, no dziļās apbrīnas, kādu radīja Polo stāstītie piedzīvojumi, dzima eksotisko austrumu ideja, kas ir saglabājusies arī līdz pat mūsdienām.

Ludviga Vitgenšteina Tractus Logico-Philosohicus bez šaubām ir viens no ietekmīgākajiem filozofiskajiem darbiem visā 20. gadsimta vēsturē. Bez šaubām, tas ir arī viens no darbiem, kura izprašanai, vai vismaz izpratnes sākumam, nepieciešama vairākkārtīga pārlasīšana. Vitgenšteins sāka rakstīt piezīmes, kas vēlāk pārtapa Tractus Logico-Philosohicus, vēl piedaloties Pirmā pasaules kara Rietumu frontes asinspirtī. Izcilais darbs tika pabeigts sabiedroto kara gūstekņu nometnē, ap to pašu laiku, kad karš beidzās. Šis darbs ir ļoti sarežģīta lasāmviela, jo autors savas domas izklāsta ar īsiem apgalvojumiem, īpaši nepūloties izklāstīt savus uzskatus kā padziļinātu argumentu. Tādēļ lasītājs bieži ir attopas bezmērķīgi skatoties tālumā, pārdomājot, kāda ir bijusi ģeniālā autora motivācija atstāt kārtējo kontroversiālo apgalvojumu uz papīra. Tomēr to ir vērts darīt, turklāt ir vērts arī reizes pārlasīt grāmatu, jo tādas filozofijas pērles atrodas reizi gadsimtā.

Vai elektroniskās grāmatas drīz aizstās parastās grāmatas?

Jaunās tehnoloģijas pamazām iezogas it visās nozarēs un dzīves jomās. Arī grāmatas nav izņēmums un nu mums ir pieejams ne vien tradicionālās iespiestās grāmatas, bet arī elektroniskās grāmatas jeb e-grāmatas. Tās ir grāmatas, kuras iespējams lasīt dažādās elektroniskās ierīcēs, kā, piemēram, datorā planšetē vai viedtālrunī. Saturiski tā ir tā pati grāmata, taču formāts atšķiras. Šīs elektroniskās grāmatas gūst arvien lielāku popularitāti, tāpēc arī rodas jautājums – vai pēc dažiem gadiem mēs vēl pazīsim grāmatas to tradicionālajā formātā vai arī pastāvēs tikai un vienīgi elektroniskās grāmatas?

Jāsaka, ka elektroniskajām grāmatām nudien ir daudz priekšrocību salīdzinot ar tradicionālajām grāmatām. Pirmkārt, tās nereti ir ērtāk lietojamas un pārvietojamas, jo faktiski tās ir vien fails kādā ierīcē vai internetā. Jums nav jānēsā līdzi milzīga grāmata, bet tā vietā varat atvērt failu jebkurā ierīcē, tajā skaitā nelielā viedtālrunī, apostas para hoje vai planšetē. Arī burtu lielums elektroniskajām grāmatām ir pielāgojams, līdz ar to, tās ir vieglāk un ērtāk lasīt.

Vēl elektroniskās grāmatas ir tik populāras arī tāpēc, ka tās ir pieejams jebkurā brīdī. Jums jāieiet vien kādā no e-grāmatu bibliotēkām vai grāmatnīcām (mājaslapā, kurā tiek tirgotas elektroniskās grāmatas) un tā jānopērk. Grāmata tūlīt ir gatava lasīšanai, bez jebkādiem šķēršļiem. Arī tad, ja grāmata ir tik populāra, ka tās iespiestā versija visur ir izpirkta, elektroniskās grāmatas vienmēr būs pieejams tādā daudzumā, kāds tiek pieprasīts no lasītājiem.

Elektroniskās grāmatas ir arī daudz lētākas nekā iespiestās grāmatas. Patiesībā, daudzas grāmatas, kas pieder pie literatūras klasikas nereti internetā var atrast pat pilnīgi bez maksas. Jaunākos bestsellerus gan parasti jāpērk par naudu, taču, tā kā e-grāmatu izveidošanai nav nepieciešami nekādi izejmateriāli, to var iegūt daudz lētāk. Tātad, elektronisko grāmatu pirkšana ir arī finansiāli izdevīga.

Tomēr, par spīti visiem šiem plusiem, jāsaka, ka daudzi tik un tā nav gatavi atteikties no tradicionālajām iespiestajām grāmatām. Tās tomēr tiek uzskatītas par autentiskākām un daudziem lasītājiem ir svarīgs ne vien grāmatas saturs, bet arī pati lasīšanas pieredze. Paņemt grāmatu rokās un to lasīt tomēr ir citādāk, nekā izmantot elektroniskās ierīces, turklāt jāpiemin, ka elektroniskās ierīces arī bojā redzi. Tradicionālo grāmatu lasīšana tomēr ir īpaša.

Arī paši lasītāji atzīst, ka visticamāk tradicionālās grāmatas būs aktuālas vēl ļoti ilgi. Kādā nesen veiktā pētījumā vien ļoti neliela daļa no cilvēkiem, kas pēdējā laikā ir iegādājušies grāmatas, atzina, ka labprātāk izvēlas elektroniskās grāmatas un vēl mazāk bija tādu, kas atzina, ka no tradicionālajām grāmatām varētu pilnībā atteikties. Tātad, visticamāk tradicionālās, iespiestās grāmatas būs aktuālas vēl vismaz dažus tuvākos gadus, taču arī e-grāmatu tehnoloģijas varētu attīstīties un padarīt grāmatu lasīšanas iespējas vēl mūsdienīgākas.

Lai uzzinātu vairāk, visita oiapostas.com.

Kas ir darbaholisms?

Ar vien biežāk nākas dzirdēt par tādu fenomenu kā darbaholisms jeb atkarība no darba. No nosaukuma jau var noprast, ka darbaholiķi ir cilvēki, kas strādā vairāk nekā vajadzētu, tomēr ne visi darbaholiķi ir vienādi un ne vienmēr aizrautība darbā noved pie vienāda rezultāta. Papētīsim sīkāk, kas īsti ir darbaholisms un kā tas var ietekmēt dzīvi kopumā?

Vispirms jāizšķir divi pamata gadījumi – labais darbaholisms un sliktais. Labais darbaholisms ir tad, ja cilvēks strādā daudz tāpēc, ka vienkārši mīl savu darbu. Šie cilvēki nereti pat nepamana kā paiet laiks strādājot, jo dara to ar lielu aizrautību un degsmi. Ir ļoti labi, ja cilvēks mīl savu darbu, jo tad viņš savu dzīvi var aizvadīt laimīgas un apmierināts, diemžēl arī labajam darbaholismam var atrast negatīvas iezīmes. Kā jau jebkura atkarība, tā tomēr padara cilvēku pārņemtu. Var gadīties, ka vairs nepietiek laika nekam citam un no tā cieš draugi un ģimene. Arī sevi cilvēks var atstāt novārtā, tāpēc arī tad, ja strādājat pārāk daudz, jo mīlat savu darbu, ir jāpiedomā pie tā, kā tas jūs ietekmē. Kamēr vien varat kontrolēt savu dzīvi, viss ir kārtībā.

Otrs gadījums ir sliktais darbaholisms. Tam izšķir vairākus apakš veidus. Viens no tipiskākajiem ir tiekšanās pēc atzinības un paaugstinājuma. Daudzi darbaholiķi vienkārši vēlas izcelties un panākt, ka tiek novērtēti, taču, diemžēl, pārlieku liela centība nereti ne vien nepalīdz sasniegt šādus mērķus, bet pat tiem traucē. Darba devēji tikai izmanto darbaholiķus, jo viņiem tas ir izdevīgi, turklāt, kāpēc gan viņi jūs paaugstinātu amatā darbiniekus, kas lieliski veic savu esošo darbu un cenšas pierādīt sevi kā vien māk? Šādā gadījumā cilvēks pārlieku aizraujas ar darbu, kaut gan to nemaz nevēlas. Tas rada daudz problēmu, jo dzīvei pamazām zūd jēga un darbs rada dusmas un negatīvismu. To noteikti nedrīkst pieļaut un ir jācenšas sev iestāstīt, ka papildus darbs tāpat ne pie kā laba nenovedīs.

Vēl darbaholiķi nereti aizraujas ar strādāšanu tāpēc, ka mājās un privātajā dzīvē jūtas nelaimīgi. Viņi ar darbu cenšas novērst domas no visa pārējā. Darbs patiešām var aizgaiņāt sliktas domas un uz brīdi likt aizmirsties, bet tas der tikai īstermiņā. Piemēram, ja sērojat vai jums dzīvē vienkārši ir smags periods, tas var būt īslaicīgs glābiņā, taču ilgtermiņā tas problēmas neatrisina. Ja jums ir nopietnas problēmas privātajā dzīvē, tās ir jācenšas risināt, nevis vienkārši ignorēt, nododoties darbam.

Trešais gadījums ir cilvēki, kas cenšas sevi realizēt darbā, jo viņiem nav dzīve ārpus tā. Kolēģi ir viņu vienīgie draugi, darba pasākumi ir vienīgās izklaides un darbs vienīgā vieta, kur viņi var socializēties. Nav nekas slikts, par draugiem izvēlēties kolēģus, taču ir jābūt dzīvei arī ārpus darba. Socializējieties un meklējiet sev kompāniju ārpus darba sienām. Darbs nav izklaide un pavadīt daudz laika darbā nav labi. Ir jāprot realizēt sevi visās dzīves sfērās, ne tikai profesionālajā jomā.

Vairāk par darbaholismu raksta casinopt24 portugal.

Autortiesību pārkāpēju sodīšana

Autortiesības aptver ļoti plašu sfēru un dažādus darbus, līdz ar to vienmēr var rasties pārpratumi vai dažādas nepatīkamas situācijas. Viens no galvenajiem aspektiem ir izprast to, ka jebkādi autortiesību pārkāpumi ir tāpat sodāmi kā jebkuri citi Latvijas un starptautisko likumu pārkāpumi.

Izvērtējot situāciju, var secināt, ka Latvijas valstī un likumos būtu nepieciešams veikt dažādus pasākumus un grozījumus. Viens no tiem ir grozījumi Latvijas Republikas (LR) Krimināllikuma 148. pantā. Tajā ir noteiktas sankcijas pret likumi pārkāpējiem, bet ir nepieciešams papildus paredzēt arī obligātu mantas konfiskāciju, lai pastiprinātu soda smagumu. Tas būtu labs risinājums, kas liktu cilvēkiem aizdomāties par aizsargātu darbu izmantošanu. Bet šis pasākums darbosies pie noteikumiem, ja tiks pārstrādāts vispirms civillikums, kas attiecās uz trešās personas īpašumu.

Sakarā ar to, ka Eiropas valstīs kontrafakto ražojumu dēļ slavenu preču zīmju produktu ražotāji cieš miljoniem ASV dolāru lielus zaudējumus, Latvijā būtu nepieciešams intensīvāks kontrolējošo institūciju darbs. Tāpat svarīgs būtu arī kvalitatīvāk sagatavoti darbinieki, kas to varētu kontrolēt un atklāt pārkāpumus. Tātad trūkst datorspeciālistu, vispirms ir nepieciešams apmācīt, jāpalielina darbinieku skaits, līdz ar to ir jāatliek finansiālie līdzekļi no valsts budžeta.

Nepieciešams panākt normatīvo aktu vienveidīgu piemērošanu, lai novēršanas un apkarošanas pasākumi darbotos maksimāli efektīvi. Ir jābūt labai sadarbībai savā starpā starp institūcijām (BSA, AKKA/LAA, Ekonomikas policiju utt.). Institūcijas, kas atbildīgas par licenču izsniegšanu, tām varētu dot pilnvaru palielināšanu.

Tāpat var runāt arī par pašu konkrētāko likumu, kas ir pieņemts attiecībā uz autortiesībām – “Par autortiesībām” Tam Latvijā šobrīd nav pietiekami funkcionējoša mehānisma, kas būtu spējīgs pilnībā īstenot likuma normas dabā saskaņā ar to, ka kontroli veic vairākas institūcijas, nepieciešams veikt šo institūciju kontroles darba koordināciju. Tātad likums nedarbojas reāli un nav leģitīms, jo sabiedrība to neatzīst, neizprot, jo joprojām pastāv uzskats, ka māksla ir visas tautas īpašums, bet šobrīd – fiziskai personai. Līdz ar to ir daudz iemeslu un risinājumu, kas ir jāpieņem, lai mainītu situāciju dažādos Latvijas slāņos. Sevišķi daudz tas attiecas tieši uz jauno paaudzi, kuru vidū ikdienā bieži vien var novērot dažādu darbu autortiesību pārkāpumus. Līdz ar to ir skaidrs, ka vēl ir tāls ceļš, lai raisītu izpratni visā sabiedrībā. Daudziem autortiesības pat ir neizprotams termins, jo viņi uzskata, ka ja kaut kas ir pieejams internetā vai citviet, viņš vai viņa ir tiesīgs izmantot to dažādos veidos, tajā skaitā arī izplatīt tālāk. Līdz ar to veidojas milzu zaudējumi ne tikai filmu veidotāju jomā, bet arī saistībā ar rakstniecību, mākslu u.c., kam pastāvēt bez finansēm ir diezgan sarežģīti. Tāpat paši autori var likties nenovērtēti pat, ja to darbus lasa daudzi, jo labi vārdi vien to nepierāda un nepamato. Tas attiecas arī uz vienkāršu cieņas izrādīšanu. Iegūt licenci nemaz nav grūti, jo ir nepieciešams tikai veikt noteiktu maksājumu, kas tad arī sasniedz pašu autoru vai ar to saistītos cilvēkus, institūcijas u.c. Pārkāpumu kontrolei ir jāizvērtē daudzi aspekti, lai sasniegtu labākus rezultātus.

Informāciju sagatavojusi mājaslapa alfakasino.com.

Ar autortiesībām aizsargātu darbu izmantošanas veidi

To, kā tiek izmantoti autoru dari, ir daļēji izskaidrots Autortiesību likuma 1. nodaļā, kā arī it kā iešifrēti autora mantiskajās tiesībās. Ir svarīgi par tām zināt un pareizi izmantot, lai nerastos pārpratumi saistībā ar autoru darbu izmantošanu, kas ir aizsargāti ar autortiesībām. Tomēr, tiklīdz ir iegūtas tiesības izmantot darbu, ar to var rīkoties diezgan brīvi un pat gūt ienākumus.

Autora darbu var izmantot jebkurai tā publiskošanai: darbu var publicēt, daudzus darbu veidus var publiski izpildīt, vizuālos (tajā skaitā – tēlotājas mākslas, darbi, kas saistīti ar fotografēšanu) u.c. darbus var demonstrēt, reproducēt ar dažādiem paņēmieniem un uz un ar dažādiem materiāliem, raidīt, retranslēt kabeļtelevīziju programmās (attiecībā uz audio un video darbiem), darbus vai to kopijas var iznomāt vai publiski patapināt, darbus var tulkot, kā arī aranžēt, pārveidot kā drāmu, pārveidot ekrānam skatāmā formātā vai citādi pārveidot no viena veida darba cita veida vai citas formas darbā. Katrs no nosauktajiem ir atsevišķs un cits darba izmantojuma veids. Autoram ir ekskluzīvas jeb izņēmuma tiesības uz savu darbu izmantošanu jebkurā veidā (atskaitot autortiesību izņēmumus), t.i. – tikai un vienīgi autoram, komunicējoties ar publiku, ir sava darba izmantošanas tiesības jebkurā darba izmantošanas veidā un tikai autortiesību īpašnieks, kas visbiežāk ir tieši autors, var dot atļauju jeb licenci darba izmantošanai. Ja ir iegūta atļauja izmantot darbu, tas var viegli pārvērsties citā formātā un pat iegūt jaunu “balsi”, piemēram, ekranizējot Šekspīra vai kāda latviešu rakstnieka darbus, lai tas būtu skatāms nevis tikai lasāms. Tādā veidā ir iespējams arī piesaistīt daudz vairāk cilvēku un tie noteikti būs vairāk ieinteresēti arī pārstrādātā darba versijā, piešķirot tam jaunu elpu un līdz ar to sniedzot iespēju darbam sekot līdzi laikam. Ir zināms, ka laikam ejot mainās ne tikai valoda, bet arī dažādi citi aspekti, ieskaitot tehnoloģijas un personiskos uzskatus. Līdz ar to ir svarīgi atrast lielisku risinājumu, lai darbs šķistu aktuāls un arī problēmas joprojām liktos kā problēmas. Viens no piemēriem varētu būt tas, ka daudzi cilvēki agrākos laikos strādāja lauku darbus un palika vienviet visu savu mūžu, bet mūsdienu versijā tas var likties nedaudz garlaicīgi, jo cilvēkiem patīk sensācijas un negaidīti pavērsieni. Jāatceras arī par to, ka ir vērts pakonsultēties ar pašu oriģināldarba autoru, izprotot, vai viņam vai viņai vispār patīk šāda ideja kā tiks pārveidots darbs. Ne visos gadījumos autori ir atbilstoši un pēc tam var rasties arī legālas problēmas, ja pārveidotais darbs tiks atzīts par kaut kādā veidā nederīgu vai problemātisku. Tas ir tikai viens no risinājumiem. Ir iespējams atrast arī dažādus citus risinājumus (par to vairāk raksta portāls acasino), kas noteikti ļaus katram iegūt vajadzīgo risinājumu, kas apmierinās katru iesaistīto pusi.

Aizsargātus darbus ir iespējams legāli izmantot un atļauju nav nemaz tik grūti iegūt. Ir tikai nepieciešams ieguldīt pašu autoru samaksai un līdz ar to noteikti nebūs problēmu atrast un izmantot dažādus darbus savām vajadzībām bez nepieciešamības pārkāpt likumu.