Ko nedarīt meklējot darbu

Lielākā daļa pieaugušo ir saskārusies ar darba meklēšanu. Katram iet kā nu kuram. Daži atrod darbu ļoti ātri, pat ilgi nemeklējot, citus iekārto darbā kādi draugi vai radi, savukārt citi ilgi un dikti meklē darbu, bet nekādi nevar atrast. Katrs gadījums gan ir diezgan individuāls, taču ir vairākas lietas, ko nevajag darīt (nav ieteicams darīt), lai atrastu darbu (robot aspirapolvere e lavapavimenti). Vispirms nevajadzētu sevi pārvērtēt. Nevajag pieteikties uz tādiem amatiem, uz kuriem tevi nu noteikti nepieņems. Nevajag mērķēt, piemēram, uz nodaļas vadītāja vietu, ja pats esi tikko kā beidzis studijas. Ir tomēr reāli jāapzinās savas iespējas. Ja pašam to izdarīt ir grūti, tad jāpalūdz, lai kāds draugs palīdz un arī reāli pasaka uz ko aptuveni vari cerēt. Ja sevi nepārvērtēsi, tad arī saņemsi daudz vairāk aicinājumus uz interviju. Atraidījumi nekad nav patīkami, tāpēc, ja sūtīsi pieteikumus uz nepiemērotām vietām, tad tādus saņemsi visai bieži, un tas ietekmēs tavu pašapziņu un pārliecību par sevi – tas noteikti nav vajadzīgs. Nevajadzētu arī sūtīt pieteikumus visām vakancēm pēc kārtas. Kvantitāte nav tas labākais veids – ar domu, ka gan jau kāds no 50 atbildēs. Šādā situācijā var sanākt nesmuki, jo tā kā būsi nosūtījis ļoti daudz pieteikumu, tad vari nemaz neatcerēties, uz ko esi pieteicies, kad kāds piezvanīs un aicinās uz interviju. Sūtot pieteikumus, nevajag sūtīt copy-paste variantus, t.i., jāpārlasa viss, ko esi uzrakstījis. Turklāt, katrai motivācijas vēstulei ir jāattiecas uz konkrēto vakanci, tāpēc nedrīkst vienu un to pašu vēstuli sūtīt vairākiem uzņēmumiem. Noteikti nevajag CV rakstīt visu, ko esi apguvis, un kur esi strādājis – dažreiz pārāk daudz informācijas var nākt par sliktu. Un, protams, nevajag arī rakstīt maldinošu informāciju, ar domu, ka gan jau to tāpat neviens nepārbaudīs vai tas nebūs darbā nepieciešams. Darba devējs to var pārbaudīt, vai arī darba gaitā pēkšņi var rasties vajadzība to pielietot. Un varbūt tieši šie meli bija tas iemesls kāpēc darba devējs tevi izvēlējās. Labāk tomēr šādi neriskēt, jo tā darot neko daudz iegūt nevar. Nesūti pieteikumu, to iepriekš nepārlasot vairākas reizes – obligāti jāpārbauda arī pareizrakstība un gramatika. Tādām lietām pievērš uzmanību, tāpēc ir jāmāk pareizi uzrakstīt vismaz pieteikuma vēstule, arī tad, ja pats darbs nebūs saistīts ar rakstīšanu – tas tāpat daudz ko par tevi pasaka. Ja esi uzaicināts ar interviju, tad neej uz to nesagatavojies (robot aspirapolvere). Darba intervijai vienmēr ir jāsagatavojas – tad būs lielākas izredzes dabūt darbu. Ir jāpalasa kaut nedaudz informācijas par uzņēmumu, kā arī vakanci, uz kuru piesakies. Protams, vajag arī izmēģināt atbildes uz iespējamiem jautājumiem. To vari pamēģināt kaut vai viens pats pie spoguļa vai arī paprasīt palīdzību kādam draugam. Nevajadzētu arī atteikties iet uz interviju, ja kādā citā vietā intervija it kā ir bijusi sekmīga. Varbūt tajā darbā tomēr izvēlēsies kādu citu, taču no citām intervijām jau būsi atteicies. Ja tomēr pirmajā vietā tevi pieņems, tad vienkārši būsi ieguvis darba interviju pieredzi, aizejot uz citām intervijām – arī šāda prasme var būt visai noderīga. Pieteikuma vēstulēs vai darba pārrunās nedrīksti būt pārāk familiārs – ir tomēr jāizturas lietišķi, ir jāievēro klasiskās uzvedības normas, un ģērbšanās stils. Protams, nedrīkst arī aizmirst būt sev pašam, kā arī mēģināt parādīt savu vērtību.